vada valdību Baltijas valstīs
Jautājums par to, vai Krievijai ir vai nav ietekmes uz valdības politiku Baltijas valstīs, ir bijis diskusiju temats jau gadiem ilgi. Kamēr Krievijas dezinformācijas aparāts šajā reģionā ir ļoti aktīvs, lielākā daļa Baltijas valstu ir veikušas soļus, lai pretotos Krievijas mediju ietekmei. Daži ir aizlieguši atsevišķus Krievijas kanālus, piemēram, RTR, bet citi Krievijas propagandistiem žurnālistiem ir pielikuši apzīmējumu “persona non grata”. Lietuvā novembrī tika aizliegti deviņi Krievijas televīzijas kanāli.
Ja Krievijai ir kāda ietekme uz Baltijas reģionu, tas var ietekmēt šo reģionu. Baltija ir izolēta no pārējās Eiropas, pakļaujot to Krievijas hibrīdkaram. Būtiski ir nodrošināt, lai Baltija būtu ekonomiski droša, un tas var palīdzēt novērst Krievijas uzbrukumus. Palielinot ekonomisko savstarpējo savienojamību ar Eiropu, Baltija kļūs mazāk neaizsargāta pret Krievijas destabilizāciju. Viņi arī spēs labāk aizsargāties pret kiberuzbrukumiem un citiem informatīvā kara veidiem.
Pašreizējā infrastruktūra Baltijas valstīs nav atbilstoša reģiona vajadzībām, īpaši ekonomiskajā un militārajā jomā. Ziemeļu-dienvidu dzelzceļa līnijas trūkums liek satiksmei iekļūt ceļu tīklā, kas ierobežo smagās tehnikas pārvietošanās iespējas reģionā. Ceļu un dzelzceļa uzlabojumi ir svarīgi militārās drošības uzlabošanā. Amerikas Savienotajām Valstīm jāturpina atbalstīt Baltijas valstu integrāciju un jānodrošina reģionam nepieciešamā infrastruktūra, lai sevi aizsargātu.
Vai lielais bizness vada valdību Baltijas valstīs?
Krievija ir izmantojusi ekonomikas, finanšu un informācijas instrumentus, lai izdarītu spiedienu uz Baltijas valstīm. Tā ir apsūdzējusi Baltijas valstu valdības etnisko krievu diskriminācijā un mēģinājusi rosināt domstarpības starp tās krievu minoritātēm. Un tā arī ir mēģinājusi bloķēt visu trīs Baltijas valstu integrāciju NATO un ES.
Kā autoritāra valsts Baltkrievija nelabprāt atdod savu suverenitāti pārnacionālai struktūrai. Turklāt šāda kārtība ierobežotu tās autonomiju un varu. Politiskais konteksts pēc 2014. gada Baltkrievijā ir padarījis vēl mazāku gatavību atdot suverenitāti. Krievijas gatavība ar spēku mainīt robežas ir padarījusi Baltkrievijas elitei vēl grūtākas savas suverenitātes atteikšanās.
Baltijas valstīs ir ievērojamas krievvalodīgo minoritāšu grupas, visvairāk Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Šīs etniskās grupas bieži uzskatīja, ka šī politika ir diskriminējoša. Padomju laikā viņi “neemigrēja”, un daudzi joprojām saglabā naidīgu attieksmi pret jaunām realitātēm, piemēram, vietējo valodu apguvi. Neskatoties uz to, integrācijas nepieciešamība ir atzīta un ir izstrādātas integrācijas veicināšanas programmas.
Krievijai ir labi attīstīts institucionālais tīkls un informācijas aparāts, lai koordinētu savu politiku pret saviem tautiešiem ārvalstīs. Taču Maskavas tautiešu politika Baltijas valstīs nav spējusi sasniegt izvirzītos mērķus.
